Izaugsme ir kā pakāpieni - katrs solis ir jauna, plašāka perspektīvaDodiet bērniem kabatasnaudu!
Pirms biju uzsākusi rakstīt grāmatiņu bērniem par naudu, nebiju aizdomājusies par kabatasnaudas došanas nozīmību saviem bērniem. Devu to pēc bērnu pieprasījuma un brīžos, kad vienkārši vēlējos savus skolniekus (1. un 3. klase) palutināt. Uzskatīju, ka kabatasnaudas būtība ir našķu iegāde un nekas vairāk. Kad sāku pētīt dziļāk šo jautājumu un apjaust tās daudzās pozitīvās lietas, ko kabatasnauda iemāca bērniem, kardināli mainīju pieeju naudas došanai un aicinu visus vecākus – dodiet saviem bērniem kabatasnaudu! Un dariet to regulāri!
Kas tad ir tie nozīmīgie aspekti, kas mainīja manas domas par kabatasnaudu?
1.Mācīties darot
Tie laiki ir pagājuši, kad varējām mierīgi sēdēt skolas solā un klausīties teoriju cerībā to kādreiz dzīvē pielietot. Tāpat arī naudas lietās, nevaram cerēt bērnam stāstīt, cik ļoti nepieciešams ir tērēt naudu saprātīgi, atlikt kādu daļu no tās sapņu realizācijai, bet neļaut viņam šo pieeju pamēģināt.
2. Pirmās kļūdas ātrāk
Jo ātrāk bērns kļūdīsies, jo ātrāk sapratīs un turpmāk varēs rīkoties savādāk. Labāk taču ir kļūdīties ar 5 eiro, kas iedoti uz nedēļu kabatasnaudā nekā ar visu pirmo algu, kura saņemta jau pieauguša cilvēka dzīvē.
Pirmās kļūdas maksās mazāk!
3. Atbildības izjūta
Brīdis, kad vienojamies ar bērnu par regulāras kabatasnaudas izsniegšanu, ievērojami ceļ bērna atbildības izjūtu, jo šāda vienošanās ir nozīmīgs pakāpiens bērna attīstībā.
Vienojoties ar bērnu, iesaku izrunāt dodamo naudas apjomu, regularitāti, bērna pienākumus un atbildības jomas, kā arī termiņu, uz kādu ir noteikta šī vienošanās. Un atrunāt, ka, piemēram, pēc gada pārskatīsim kā mums būs veicies, lai celtu vai samazinātu kabatasnaudas apjomu.
Slikta vai laba uzvedība nav pamats manipulācijai ar kabatasnaudas došanu vai nedošanu!
4.Plānošana
Ja bērns saņem kabatasnaudu regulāri, viņš ātri vien apgūst plānošanas iemaņas. Piemēra, ja pirmdienā saņemto naudu bērns iztērē uzreiz tajā pašā dienā, bet nākamo saņems tikai nākamajā pirmdienā, tad gaidīšana rosinās padomāt, vai nākamajā nedēļā tomēr nesaplānot savādāk.
Savukārt kabatasnauda pēc pieprasījuma, kas ir izplatīta parādība manu draugu un paziņu lokā, iemāca gluži pretējo – droši tērēt, jo pie nākamās vajadzības vecāki atkal iedos.
5.Neatkarība
Nenoliedzami sava nauda bērnā radīs neatkarības sajūtu. Un šī sajūta ir ļoti svarīga pozitīva pašvērtējuma celšanai.
Atceros, kad mans vidējais dēls sakrāja savus pirmos piecdesmit eiro un apmierināts šķirstīja Lego katalogu un priecājās – šo es varu atļauties, to arī varu atļauties. Viņam pat nebija jāpērk, bet apziņa, ka viņš to var atļauties lika viņa acīm mirdzēt. Un vairs neizskanēja jautājums – nopirksiet man šo? Un šo?
6.Lēmumu pieņemšana
Ja bērns var ieiet veikalā un krāmēt vecāku iepirkumu ratiņos visu, ko sagrib, tad arī lēmuma pieņemšana paliek vecāku ziņā, tāpat arī cenas izvērtēšana. Savukārt, ja bērns ieiet veikalā ar savu naudu – tas visu maina. Pēkšņi bērns pamana cenas, sāk domāt, vai pirkt labāk šo, vai tomēr ko citu.
7. Iespēja piepildīt sapni
Ja bērns sapņo iegādāties kaut ko lielāku, tad regulāra kabatasnauda ļaus viņam šo sapni piepildīt, turklāt viņš zinās, cik ātri viņam tas izdosies. Vieglāk tomēr ir gaidīt, ja sapņa piepildīšanas diena ir zināma. Un cik motivējoši tas ir, ja tas atkarīgs tikai no bērna paša gribasspēka atlikt noteiktu summu sapņa realizācijai.
8.Naudas vērtības izpratne
Saldumi veikalā viennozīmīgi šķitīs lētāki ar vecāku iedoto naudu pirms veikala apmeklējuma, nekā ar savu regulāro kabatasnaudu.
Tikko mans vidējais dēls atgriezās no ekskursijas un es ar prieku secināju, ka viņš ar naudu izrīkojies pilnīgi savādāk kā iepriekš. Ja iepriekš ekskursijās viņš iztērēja visu doto naudu dažādos niekos, neatkarīgi no naudas apjoma. Tad šoreiz devās uz ekskursiju ar savu kabatasnaudu, atgriezās un paziņoja, ka nopircis tikai saldējumu, jo dārgās končas negribējis pirkt, suvenīri tāpat parasti pēc tam nomētājoties un vispār viņš krājot datoram. Un tā kā viņš devās ekskursijā ar savu naudu, arī veikaliņa apmeklējums vairs nebija galvenais galamērķis, bet gan apskates objekti un emocijas.
Par praktiskiem ieteikumiem, kurā vecumā sākt dot naudu, cik bieži dot, kā motivēt sakrāt un kā vienoties par atbildības jomām, rakstīšu kādā no nākamajiem bloga rakstiem.
Ja lasot rodas kādi komentāri, papildinājumi, jautājumi vai pārdomas, priecāšos, ja padalīsieties ar tām komentāros!
Kristīne
Bērniem par naudu
