Pamanīt sava bērna sapni

Noticiet tam un atbalstiet to! Un jums vairs nekad nebūs jāsaņemas aizvest bērnu uz treniņu/nodarbību/koncertu un sacensībām. Patiesa ticība bērna sapņiem dod neiedomājamu enerģiju vecāku veiktspējai.

Man kā strādājošai daudzbērnu mammai, kurai paralēli pamatdarbam ir arī daudz citas nodarbes, bieži jautā – kā Tu mūsdienu aktīvajā dzīves ritmā vēl nepagursti izvadāt savus bērnus uz visām viņu nodarbēm? Turklāt viņu nodarbes ir ne tikai pilsētā, kur dzīvojam, bet arī 35 km tālāk, kas nozīmē vairākas braukāšanas dienā, jo arī mūsu pamatdarbs ir tieši tikpat tālu. Atbilde ir gluži vienkārša – es ticu savu bērnu sapņiem un vēlos, lai viņi vienmēr sekotu tiem!

Bērnam vajadzīgs savs sapnis (nevis vecāku)

Ar stāstiem par to, ka reiz gribējāt kļūt par dziedātāju/balerīnu/ugunsdzēsēju labāk neaizrauties, jo bērns nemanot var to pārņemt kā savu un sākt piepildīt jūsu nerealizētās ieceres.  Līdz pieaugušā vecumā attapties, ka īstenībā pusi no dzīves veltījis, piepildot vecāku sapņus, nemanot, ko patiešām pats ir vēlējies.

Tāpat arī nevajadzētu pāragri izdarīt secinājumus – ja, piemēram, bērnam padodas dziedāšana, nebūtu prātīgi uzreiz izsapņot viņa dziedātāja karjeru un sūtīt viņu ansamblī, korī un pie vokālā pedagoga, jo varbūt dziļi sirdī viņš labprātāk ietu spēlēt futbolu.

Kā atpazīt bērna sapni?

Vērojiet, vērojiet un vērojiet, un iepazīstiet savu bērnu līdz niansēm. Tajā brīdī jūs pamanīsiet, uz ko tieši bērnam visvairāk „acis deg”.

Mūsu ģimenē pagāja diezgan ilgs laiks līdz no parastā „patīk” nonācām pie īstā „acis deg”. 

Manam vecākajam dēlam Alfam riteņbraukšana patikusi jau kopš 3 gadu vecuma, kad viņš pie mājas pats sāka braukāt pa kalniņiem kā BMX braucējs, lai arī pirms tam neviens no mums īpaši par šo sporta veidu neinteresējās. Sākām vest uz trases BMX treniņiem, it kā bija labi, bet tomēr ne līdz galam bija tā sajūta, ka „acis deg”. Pagāja vairāki gadi līdz tikai pēc cītīgiem novērojumiem sapratām, ka jāpamaina neliela nianse no trases BMX braucēja (kurš sacenšas ar pārējiem ātrumā) uz triku BMX braucēju (kurš sacenšas pats ar sevi, lai iemācītos to, ko vakar vēl nemācēja) un „acis iedegās” ar pilnu jaudu. Jā arī šāda it kā niecīga nianse var būt no svara.

Tāpat arī vidējam dēlam Valtam jau no mazām dienām patikusi mūzika, bet līdz galam nebija sajūta, ka viņu saista mūzika tās klasiskajā izpratnē – dziedāšana, dejošana, mūzikas instrumentu spēlēšana. Pamanījām, ka bērns mūziku ļoti labprāt klausās nevis izpilda. Kur šādu talantu likt lietā? Paplašinot domāšanu no tradicionālās dziedāšanas un instrumentu spēles, ieraudzījām savā bērnā dīdžeju.

Tādēļ, pat ja uz pirmo brīdi bērna īsto aizrautību ir grūti pamanīt, vērojot un piedāvājot dažādas nodarbības un to nianses, noteikti pamanīsiet! Mūsdienās iespējas ir tik plašas!

Kā ar finansēm?

Kad noķersiet to sajūtu, ka bērnam „acis deg”, tad šaubu nebūs – finanses atradīsies, jo tā kļūs par prioritāti. Bieži vien pārskatot savus izdevumus, atrodas pozīcijas, no kurām iespējams atteikties par labu sapņa piepildīšanai.

Tāpat ir iespējams arī bērnu pašu iesaistīt sava hobija atbalstā ar viņa kabatasnaudu (vairāk par kabatasnaudu lasiet iepriekšējos ierakstos).  Mūsu ģimenē ļoti labi darbojas kabatasnaudas dubultošanas princips – ja mēs ar bērnu vienojamies par atbalstāmu mērķi jeb lielo pirkumu, kuram viņš krāj, katru viņa ielikto naudas apjomu mēs no savas puses dubultojam ātrākai mērķa sasniegšanai.

Atļaut mēģināt

Jā, arī sapnis var mainīties, izaugt! Lai arī cik sāpīgi vecākiem būtu to pieņemt no ieguldītā laika un naudas viedokļa, sagrauto cerību skatupunkta un ieraduma viedokļa, ļaujiet bērnam mainīt sapni. Jā, mums mācīja – ja ko sāki, tad pabeidz. Un cik daudz nelaimīgu cilvēku mūsdienās, kuri izvēlējušies jaunībā neīsto profesiju, strādā tajā sakostiem zobiem, tā vietā, lai uzdrošinātos sekot patiesajām vēlmēm.  Protams, pulciņu maiņā jāsaglabā veselais saprāts. Mūsu ģimenē esam definējuši, ka vismaz mācību gads/sezona jāpabeidz.

Motivēt

Visbiežāk ārēja motivācija nav vajadzīga, ja bērns dara tieši to, ko vēlas. Līdz ar to vislabāk motivēt ar ieguldīšanu esošajā nodarbē. Arī tas ir rādītājs, ka sapnis ir īstais, ja šāda motivācija strādā. Piemēram, lielākā motivācija Valtam ir tā, ka mēs kopā krājam jaunam dīdžeja kontrolierim, savukārt Alfam – iespēja aizbraukt uz Igaunijas BMX parku.

Neaizmirst par sevi

Atļaujiet pasapņot arī sev, noteikti atradīsiet kādu nodarbi, kura dziļi sirdī ir nepiepildīta, jo nav bijis laika, naudas, atbalsta utt. Savus sapņus var realizēt jebkurā vecumā!  

Un jau atkal nākas atzīt – bērni mācās no vecāku piemēra. Parādiet, ka ir vērts un nekad nav par vēlu sekot savam sapnim! Savu sapni realizējiet paši un bērnam atstājiet viņu sapņus!

Kristīne

Bērniem par naudu

Nav komentāru

Komentēt